Četrpadsmit nadi

Kas ir nadi

Vārds nadi cēlies no saknes ar nozīmi „plūst“, un sanskritā to lieto gan upēm, caurulēm un pulsam, gan šiem enerģētiskajiem ceļiem. Smalkā ķermeņa mācībā nadi vada prānu līdzīgi kā asinsvadi vada asinis, un čakras atrodas vietās, kur nozīmīgākie no šiem kanāliem krustojas.

Tradīcijā minētie skaitļi ir lieli un atšķirīgi. Šiva Samhita min 350 000 kanālu. Gorakša Šataka un vēlākie teksti parasti nosauc 72 000. Abos gadījumos uzmanība tiek sašaurināta līdz četrpadsmit nosauktiem kanāliem, un no šiem četrpadsmit trīs nes gandrīz visu praktisko tradīciju.

Trīs nozīmīgākie kanāli

Sušumna stiepjas gar mugurkaula asi no tā pamatnes līdz atverei galvas virspusē. Aprakstos tā parasti tiek uzskatīta par slēgtu. Gandrīz visa hatha joga, bandhas jeb enerģētiskie slēgi, elpas aiztures un asanas, ir vērsta uz tās atvēršanu.

Ida un pingala vijas ap sušumnu, krustojoties katrā centrā un beidzoties attiecīgi kreisajā un labajā nāsī. Ida ir mēness kanāls, dzesējoša un uztveroša. Pingala ir saules kanāls, sildoša un aktīva. To maiņa nav tikai tēlains salīdzinājums: gaisa plūsma caur nāsīm dienas gaitā vairumam cilvēku dabiski pārslēdzas no vienas puses uz otru, un jogas tradīcija uz šī novērojuma uzbūvēja elpošanas praksi krietni pirms tam, kad šo procesu aprakstīja modernā fizioloģija.

Kad abi sānu kanāli ir līdzsvaroti, sušumna atveras. Tā ir visa pamatā esošā loģika aiz nadi shodhana, elpošanas caur mainīgām nāsīm, kas ir visplašāk mācītā prānājāma.

Kāpēc vienpadsmit kanālu saraksti atšķiras

Pārējie vienpadsmit kanāli ir uzskaitīti Šiva Samhitā, Gheranda Samhitā un to komentāros, un šie saraksti nesaskan. Alambuša vienā avotā beidzas pie mutes, bet citā pie tūpļa. Jašasvini vienā tekstā sasniedz kreiso ausi, bet citā kreisās kājas īkšķi. Puša un pajasvini atkarībā no manuskripta mainās ar labās auss pārvaldību.

Mēs sniedzam katra kanāla visbiežāk minēto nobeiguma vietu un atsevišķajā lapā atzīmējam galvenos variantus. Šīs nesakritības nav avotu trūkums, bet drīzāk liecība par to patieso dabu: tās ir vairāku praktisko skolu piezīmes, kas laika gaitā apkopotas vienkopus, nevienam tās mākslīgi nepielīdzinot vienotam standartam.

Viens saraksts, divas pieejas

Pārlasot vienpadsmit kanālu sarakstu vēlreiz, atklājas skaidra struktūra. Viena grupa ir sakārtota pēc maņu orgāniem: gandhari un hastidžihva ved uz acīm, puša un pajasvini uz labo ausi, šankhini vai jašasvini uz kreiso, sarasvati uz mēli. Otra grupa ir sakārtota pēc funkcijām zem nabas: kuhu ved uz dzimumorgāniem, varuni caur šķidrumiem, višvodara ap nabu, bet alambuša atrodas kaut kur starp muti un tās pašas gremošanas caurules otru galu.

Pēc maņu orgāniem veidotie saraksti ir strukturētāki, kas parasti norāda uz vēlāku izcelsmi. Neatkarīgi no tā, kurai shēmai avots seko, vienpadsmit kanālu uzdevums paliek nemainīgs: izvadīt prānu no centrālā pīlāra uz vietām, kur ķermenis sastopas ar ārējo pasauli.

Trīs mezgli

Sušumna nekļūst brīvi caurlaidīga vienīgi ar abu sānu kanālu līdzsvarošanu. Teksti gar to iezīmē trīs granthi jeb mezglus: brahma granthi pie saknes, višnu granthi pie sirds un rudra granthi starpuzacu zonā. Katrs no tiem aprakstīts kā vieta, kur prakse var apstāties, un psiholoģiski skaidrots kā piesaiste: drošībai, savai personīgajai efektivitātei un visbeidzot pašai garīgajai atziņai.