Isa

Forma

Viena vertikāla līnija. Nekā cita.

Tas padara Isu par vienkāršāko rūnu rindā un rada praktiskas grūtības griezējiem: atsevišķs stumbrs ir arī vairuma citu rūnu pamatdaļa, tādēļ nepabeigtu vai nodilušu zīmi var viegli ar to sajaukt. Bojātos ierakstos vertikālu līniju rinda var būt i rūnu virkne, dekoratīvs atdalītājs vai pavisam citas zīmes paliekas.

Jaunākajā futarkā šī iezīme kļūst par konstrukcijas pamatu. Līdz sešpadsmit zīmēm saīsinātā rinda gandrīz pilnībā veidota no stumbra ar vienu vai diviem zariem, un īsā zara varianti šīs zīmes samazina tiktāl, ka atšķirība starp burtiem ir tikai dažu milimetru slīpuma leņķis.

Vārda nozīme

Protogermāņu *īsaz, ledus. Tā ir viena no neapstrīdamajām etimoloģijām: senangļu is, sennorvēģu íss, mūsdienu vācu Eis, angļu ice. Visas trīs rūnu poēmas to nosauc vārdā un runā par to pašu vielu.

Atšķiras vienīgi to attieksme pret to.

Trīs poēmas, trīs raksturi

Isas vārsmas ir uzskatāmākais piemērs rūnu poēmu viedokļu atšķirībām visā korpusā, un tās ir vērts lasīt salīdzinājumā.

Senangļu poēma ir gandrīz pilnībā apbrīnas pilna. Ledus patiešām ir ļoti auksts un slidens, tomēr tas mirdz skaidri kā stikls, dārgakmeņiem līdzīgs, sarmas veidota grīda, kas priecē skatienu. Trīs no piecām tās frāzēm slavē skaistumu.

Norvēģu poēma velta tam divas rindas bez izpušķojošiem īpašības vārdiem: ledu sauc par platu tiltu, un neredzīgais ir jāved. Aizsalusi upe ir īsts ceļš zemē bez ceļiem. Tā ir arī virsma, caur kuru nevar redzēt cauri, un otrā rinda brīdina nekāpt uz tās bez zinoša pavadoņa.

Islandiešu poēmā nav nekāda siltuma: upju miza, viļņu jumts un uz nāvi nolemto posts. Šeit izmantots vārds feigr, kas apzīmē cilvēku, kura gals jau ir iepriekš lemts.

Skaists, noderīgs, nāvējošs. Jebkuram godīgam Isas lasījumam ir jāietver visas šīs trīs puses.

Ierakstos

Kā burts i rūna sastopama ļoti bieži: tā apzīmē izplatītu patskani un atrodama gandrīz katrā garākā ierakstā.

Tai ir viena savdabīga loma. Vairākos Senākā futarka un vēlāku laiku tekstos parādās atkārtotu stumbru virknes. Ja tās vispār lasa kā rūnas, tās parasti interpretē kā daudzkārtējas i rūnas. Vai tā ir maģiska atkārtošana, skaitīšanas paņēmiens, aizpildījums vai akmens bojājums, joprojām ir strīdu jautājums. Bjērketorpas un Stentoftenas akmeņi Blekingē satur slavenas lāsta formulas ar neparastām virknēm, kur katram lasījumam nepieciešams lēmums, kuras vertikālās līnijas ir burti.

Lasījumā

Isa nozīmē pauzi. Tas nav lēmums gaidīt un tā nav sakāve: tas ir stāvoklis, kurā pašlaik nekas nespēj kustēties.

Iesaldēts projekts, apturētas attiecības, neizsērotas bēdas, sarunas, kurās abas puses apklusušas. Tās raksturīgā iezīme ir tāda, ka tā nenes ne progresu, ne sabrukumu. Ledus saglabā to, ko tas ieskauj: nekas netiek zaudēts un nekas netiek iegūts.

Tai ir otra puse, kas izriet no senangļu vārsmas: ledus skaidrība. Kustība apstājas un ūdens kļūst caurspīdīgs. Liela daļa no tā, kas izklājumā izskatās pēc sastinguma, ir Isas darbība: virspusē nekas nenotiek, kamēr dziļumā kļūst redzams tas, ko kustībā nebija iespējams saskatīt.

Norvēģu brīdinājums paliek spēkā abos gadījumos. Aizsalušu virsmu var šķērsot, taču tā var arī ielūzt. Isa plānu izklājumā bieži norāda, ka ceļš ir izejams, taču uz to nevajadzētu paļauties bez kāda, kas to labi pārzina.

Kāpēc tai nav apgrieztas nozīmes

Isa ir viena vertikāla līnija. Apgriežot to otrādi, tā paliek tā pati rūna. Lasījumam nav cita virziena.

Vēl astoņas Senākā futarka rūnas dala šo īpašību: Gebo, Hagalaz, Naudhiz, Jera, Eihwaz, Sowilo, Ingwaz un Dagaz, veidojot deviņas no divdesmit četrām rūnām bez apgriešanas iespējas. Praktizētāji, kuri izmanto apgrieztas nozīmes, ar šīm rūnām rīkojas trijos veidos: lasa pamata nozīmi, ļaujot blakus esošajām rūnām to iekrāsot, ņem vērā rūnas krišanu ar zīmi uz leju, vai uzskata pašu apgriešanas trūkumu par zīmi, jo nemainīgai rūnai nevar iebilst.

Dažas mūsdienu grāmatas tomēr piedāvā apgrieztu Isu. Zīmes formā tam nav nekāda pamata, un šī vietne to neizmanto.

Mūsdienu ezotēriskie slāņi

Iepriekš minētās atbilstības (alksnis, sarmas milži, dziļa ziema) cēlušās no divdesmitā gadsimta okultās atdzimšanas, nevis no viduslaiku avotiem, galvenokārt no Edreda Torsona un Freijas Asvinas 1980. gadu sistēmām.

Isa mūsdienu praksē ieguva arī saistīšanas un sasaldēšanas rūnas lomu: to izmanto, lai apturētu vai nofiksētu situāciju, bieži vien saistītajās rūnās vai uzvilktu pāri citai rūnai. Šāds lietojums saskan ar vārdu, bet nav vēsturiski apliecināts. Neviens senais avots neapraksta i rūnas izmantošanu notikumu apturēšanai.

Gvido fon Lista armāniskajā sistēmā nav tieša analoga, jo viņa izveidotā rinda izslēdza vairākus Senākā futarka burtus un pārveidoja citus.

Kopā ar citām rūnām

Isa kopā ar Naudhiz (ᚾ) divkāršo spaidus: ne tikai apstāšanās, bet apstāšanās tādu apstākļu dēļ, par kuriem nevar vienoties. Šis pāris veido vissmagāko kombināciju Hagala ætt.

Isa kopā ar Jera (ᛃ) sniedz cerīgāku tā paša miera versiju. Jera ir gada ritējums, un ledus ir gadalaiks, nevis galīgs spriedums. Kopā tās parasti iesaka konkrētu, nevis bezgalīgu nogaidīšanu.

Isa ar Sowilo (ᛊ) vai Dagaz (ᛞ) vēsta par atkušņa sākumu: saule vai rītausma pārvar salu.

Isa ar Fehu (ᚠ) vai Ehwaz (ᛖ) sasaldē to, ko raksturo kustība: nepieejamus līdzekļus vai ceļojumu, kuru nevar uzsākt.

Isa ar Kenaz (ᚲ) prasa uzmanību. Lāpa pret ledu ir viens no retajiem tiešajiem pretstatiem, un viedokļi dalās par to, vai tas nozīmē šķēršļa pārvarēšanu vai veltīgu spēku izšķiešanu.