Sarkanais jaspiss

Kas tas ir patiesībā

Halcedons, silīcija dioksīds, kurā ir pietiekami daudz dzelzs oksīda un māla piemaisījumu, lai padarītu to pilnīgi necaurredzamu. Cietība 7 pēc Mosa skalas, bez šķelšanās, trigonālā singonija.

Jaspisu definē šī necaurredzamība, nevis viena konkrēta ķīmiskā formula, un tieši tāpēc pastāv tik daudz jaspisa paveidu un tirdzniecības nosaukumu. Sarkanais jaspiss savu nokrāsu iegūst no hematīta; dzeltenie un brūnie jaspisi no citiem dzelzs oksīdiem; zaļie jaspisi no hlorīta un citiem minerālu ieslēgumiem.

Tā kā jaspiss bieži veidojas aizvietošanās procesā, kad ar silīciju bagāts šķīdums pakāpeniski ieņēma esošo iežu vietu, tas var saglabāt aizvietotā materiāla zīmējumu. Tā radies ainavu jaspiss, lodīšu jaspiss un daudzi citi rakstainie paveidi.

Tas ir viens no nedaudzajiem akmeņiem katalogā, ko būtībā nekad neapstrādā mākslīgi, jo ar to nav iespējams veikt nekādas jēgpilnas izmaiņas.

No kurienes tas nāk

Indija ir nozīmīgs mūsdienu ieguves avots līdzās Brazīlijai, Krievijai un Amerikas Savienotajām Valstīm. Ēģiptes Austrumu tuksnesis apgādāja seno ēģiptiešu tirdzniecību, un jaspisa atradnes ir sastopamas visā pasaulē, jo tā veidošanās ģeoloģiskais process ir ļoti izplatīts.

Viena ģeoloģiskā vide ir īpaši pieminēšanas vērta, jo tā izskaidro akmens klātbūtni Vidusjūras reģionā un Tuvajos Austrumos. Ofiolītu joslas, sauszemē uzstumtās okeāna garozas plātnes, satur sarkano jaspisu līdzās halcedonam un vara rūdām; līdz ar to visur, kur senā metālapstrāde sekoja ofiolītiem, sarkanais akmens jau atradās zem kājām.

Ēģiptē tā izmantošana aizsākās jau pirmsdinastiju periodā. Sarkanais jaspiss parādās skarabejos, inkrustācijās un pāri visam tyet amuletā, Izīdas mezglā, kuru Mirušo grāmatas 156. buramvārds skaidri nosaka izgatavot no sarkana akmens.

Romiešu zīmogringi un intālijas plaši izmantoja sarkano jaspisu, un tas regulāri sastopams agrīnās kristietības un Bizantijas grebtajos dārgakmeņos.

Materiāla vienkāršā pieejamība ir daļa no tā vēstures: visur, kur cilvēki apstrādāja akmeni, kāda jaspisa forma vienmēr bija pieejama.

Ko vēstīja tradīcijas

Ēģiptiešu prakse ir visspēcīgākā vēsturiskā stīga. Sarkanā jaspisa tyet tika novietots pie mūmijas rīkles un saistīts ar Izīdas asinīm un aizsardzību; tā apbedīšanas loma bija skaidri noteikta, nevis tikai vēlāk izsecināta.

Grieķu un romiešu autori piešķīra jaspisam aizsargājošas īpašības. Plīnijs uzskaita daudzas šķirnes un atzīmē to izmantošanu amuletos, un vēlākie lapidāriji saista jaspisu ar aizsardzību dzemdībās, ļaunu sapņu kliedēšanu, kā arī aizsardzību pret indēm un čūsku kodumiem.

Marboda viduslaiku dzejas rindas piedēvē jaspisam plašu aizsargājošu spēku un raksturo to kā akmeni ceļiniekiem un klejotājiem.

Mūsdienu prakse sarkano jaspisu skaidro kā zemējošu un izturības akmeni, ko reizēm dēvē par sīkstuma akmeni, un šāds traktējums ir daudz tuvāks senajai lietošanai nekā lielākā daļa moderno pieņēmumu.

Četru tūkstošu gadu laikā nemainīgais pavediens nav vis mistiska vara, bet uzticamība: vienkāršs, sīksts, ikdienišķs akmens ikdienas aizsardzībai.

Kā ar to strādā

Šis ir vispraktiskākais akmens katalogā. Tas maksā ļoti maz, tam ir cietība 7 bez šķelšanās, tas neizbālē, to praktiski nav iespējams sabojāt parastā lietošanā un to neatmaksājas viltot.

Mūsdienu prakse to izmanto izturībai, zemējumam un ilgstošas piepūles uzturēšanai, nevis pēkšņiem drosmes uzplūdiem, kas tam piestāv daudz labāk nekā sarkanā stara ierastais krīzes fons.

Kabatas pulētais akmentiņš ir pareizā forma. Tas ir akmens, ko vērts iegādāties, ja vēlaties kaut ko nēsāt līdzi katru dienu veselu gadu, pat nedomājot par to.

Ikvienam, kuru mulsina smalko dārgakmeņu cenas un apstrādes nianses, sarkanais jaspiss atgādina, ka akmeņu tradīcija lielāko savas vēstures daļu balstījās uz lētiem, vienkāršiem materiāliem.

Pārdomāta iegāde

Sarkano jaspisu vilto reti, jo tas jau sākotnēji ir lēts. Taču bieži sastopama ir pārdēvēšana.

Ļoti liels jaspisa tirdzniecības nosaukumu skaits raksturo pievilcīgu materiālu no konkrētas atradnes, nevis atsevišķu minerālu sugu. Tas ir nekaitīgi, ja cena atbilst materiālam, bet kļūst maldinoši, ja vietvārdu izmanto retuma radīšanai.

Pastāv krāsots un atjaunots jaspiss, un daļa materiāla, ko pārdod kā sarkano jaspisu, patiesībā ir krāsots haulīts vai magnezīta kompozīts. Cietība tos uzreiz nošķir: tērauda adata saskrāpē haulītu, bet nespēj ieskrāpēt jaspisu.

Daži ļoti košu krāsu jaspisi, īpaši zilajos un violetajos toņos, ir mākslīgi krāsoti, jo šādas krāsas tādā piesātinājumā dabā neeksistē.

Asinsakmens ir tuvi radniecīgais zaļais paveids ar sarkaniem plankumiem, un dažkārt to pārdod kļūdaini līdzās sarkanajam jaspisam.