Vecākais Futarks
Algiz ir aļņu grīslis, un anglosakšu poēma to apraksta ļoti precīzi: tas aug purvā, smagi ievaino un dedzina ar asinīm ikvienu karavīru, kurš tam pieskaras. Šī rūna ir aizsargs, kas ievaino ikvienu, kurš pastiepj roku jūsu virzienā. Šonedēļ jūs esat aizsargāti, un šai aizsardzībai ir asas malas. Kaut kas vai kāds, kurš mēģinās jūs sagrābt, par šo mēģinājumu sagriezīsies, un jums nekas cits nav jādara, kā vien jāstāv tur, kur stāvat. Padoms ir neiet un nemeklēt rokas, ko sagriezt. Grīslis nemedī. Tas aug savā purvā, ass, un ļauj pašam purvam būt par brīdinājumu.