Futorks
Eþel ir senču īpašums: tas, kas jums dots, nevis pašu iegūts, un ko mīlat vairāk, nekā tas nāk par labu. Poēma to sauc par dārgu ikvienam cilvēkam, ja viņš tur var baudīt to, kas ir pareizs un piedienīgs, pastāvīgā labklājībā. Šodien kaut kam mantotam ir vajadzīga vai nu kopšana, vai atlaišana, un rūna godīgi atgādina, ka pieķeršanās tam reti ir samērīga.