LV (latviešu)Ogams
Idad gandrīz droši ir īve, un tās keningi vēsta par vecumu: vecākais no kokiem, cēlākais no senajiem. Otrā frāze lieto vārdu, kas apzīmē vecus cilvēkus tikpat labi kā vecas lietas, tādējādi zīme sniedzas senču virzienā. Šonedēļ kaut kas sens un ilglaicīgs nostājas līdzās tam, kas šķiet neatliekams: ģimenes modelis, sena vienošanās, institūcija vai cilvēks, kurš šeit bija pirms pašreizējās problēmas un būs šeit arī pēc tās. Ļaujiet šim salīdzinājumam noteikt mērogu. Liela daļa no tā, kas šķiet steidzams, blakus tam izskatīsies sīka, un tas ir noderīgi, nevis nomācoši. Idad ir arī pēdējā no divdesmit zīmēm, piektais iegriezums, punkts, kurā virkne ir noslēgusies. Ja kaut kas beidzas, uztveriet to kā pabeigtu, nevis neizdevušos, un pajautājiet kādam vecākam, ko viņš atceras par to, kā tas sākās.
